Atskats skolas veidošanās vēsturē
Rīgas Doma kora skolas modelī sakausēts kopā labākais no pasaules koru skolu tradīcijām ar labāko no Latvijas kultūrizglītības. RDKS ieņem stabilu vietu Latvijas un Eiropas izglītības sistēmā, ar savu darbu un darba rezultātiem pierādījusi jaunā izglītības modeļa nepieciešamību un dzīvotspēju. Skolā mācās bērni un jaunieši no visas Latvijas, skolas modeli saviem bērniem izvēlas skolas absolventi un tā ir pievilcīga arī ārvalstu jauniešiem.
Rīgas Doma kora skolas izveidošana nebija pēkšņs, sasteigts vai nepārdomāts lēmums. Pirmās vīzijas par iespējamu jaunu skolas modeli Jānim Erenštreitam kopā ar Māri Kupču un Valdi Bernhofu radās pēc tam, kad vairāku gadu garumā viņi bija rūpīgi iepazinušies ar dažādu koru skolu pieredzi visā pasaulē (Apvienotā Karaliste, ASV, Vācija, Nīderlande).
Lai labāk izprastu garo meklējumu un šaubu ceļu, kurš aizveda līdz jaunas skolas dibināšanas idejai, jāatgriežas nesenajā pagātnē.
1950. gadā pēc Jēkaba Mediņa iniciatīvas Em. Dārziņa mūzikas skolā izveidoja zēnu kori. 1969. gadā uz turpmākajiem 25 gadiem par šī kora māksliniecisko vadītāju kļuva Jānis Erenštreits. Tā kā zēnu balss skološanai (līdz balss lūzumam) daba atvēlējusi ļoti neilgu laiku – vidēji 3-4 gadus un turklāt šajā attīstības stadijā (9–13 gadi) zēna balss ir pat trauslāka par jebkuru vissmalkāko mūzikas instrumentu, tad galvenās rūpes J. Erenštreitam sagādāja nodrošināt korī nepārtrauktu pēctecību. Uzrunājot talantīgo mazo dziedātāju vecākus, bieži tika saņemtas atbildes, ka viņi labprāt vēlētos, lai dēls dziedātu korī, bet sūtīt savu atvasi uz speciālo mūzikas skolu attur šaubas par vispārīgās izglītības nepietiekamību. Meklējot kādu risinājumu, J. Erenštreits nonāca pie idejas par zēnu kora studijas dibināšanu. Dziedošie zēni tad varētu darboties korī, izglītību turpinot vispārizglītojošās skolās. Zēnu kora studijas izveidošanu atbalstīja vecāki un tā darbojās ļoti sekmīgi, tomēr nereti kora pasākumu dēļ lielas problēmas audzēkņiem sagādāja ievērojamie kavējumi savās skolās, kuru sekas katram audzēknim bija jārisina individuāli.
Atmodas gados Jānim Erenštreitam izveidojās ļoti laba sadarbība ar prāvestu Jāni Liepiņu un zēnu koris aizvien biežāk tika aicināts dziedāt Doma baznīcā. Vēsturiski zēnu koris Rīgas Doma baznīcā darbojās no 1240. līdz 1831. gadam. Vairāk kā 150 gadus šai tradīcijai nebija turpinājuma. To atjaunot un turpināt varēja tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Un tā 1990. gadā uz Em. Dārziņa mūzikas skolas zēnu kora pamata tika izveidots Rīgas Doma zēnu koris. Tajā pašā gadā J. Erenštreits arī noorganizēja pirmo starptautisko zēnu kora festivālu „Rīgas Doms”.
Iepazīstoties ar zēnu koru pieredzi visā pasaulē (Anglijā, Dānijā, Belģijā, Vācijā, ASV, Kanādā), un ņemot vērā, ka daudzu izcilu zēnu koru sekmīgas darbības pamatā ir profesionāli spēcīgas specializētas kora skolas, radās aizvien jaunas idejas gan par EDMS mācību darba pilnveidošanu, gan par kora un diriģēšanas nodaļu radošā potenciāla labāku izmantošanu, gan par telpu labiekārtošanu.
90–to gadu sākumā J. Erenštreits pēc savas iniciatīvas ar sponsoru palīdzību Em. Dārziņa mūzikas skolā izveidoja un iekārtoja plašu un ērtu mēģinājuma zāli zēnu korim. Tā kā EDMS tā laika vadība Erenštreita iniciatīvu uzņēma ar neizpratni, pamazām starp kora un kordiriģēšanas nodaļām un EDMS vadību radās savstarpēja neuzticības plaisa. Kad ilgstoši neizdevās rast kompromisu un objektīvi izveidojās situācija, ka pastāvošajā skolas modelī kļuva aizvien grūtāk realizēt jaunas iniciatīvas un nodrošināt elastīgu mācību darba procesu zēnu korim, J. Erenštreits ar domubiedru grupu izšķīrās iet citu attīstības ceļu – sākt veidot jaunu skolas modeli.
Tā visa rezultātā, pretēji daudzu cilvēku skepsei un neticībai, pārvarot nopietnus birokrātiskus šķēršļus, veicot lielu organizatorisku darbu, jaunā skola ar Kultūras ministrijas atbalstu tika nodibināta 1994. gadā. Tā kā savulaik blakus Doma baznīcai bija atradusies Domskola, kas iesākumā darbojusies kā garīga, bet vēlākos gados kā laicīga skola, tad jaunās skolas nosaukumu izvēlējās līdzīgu vēsturiskajam – Rīgas Doma kora skola.
Nodibinoties Rīgas Doma kora skolai, Kultūras ministrija tās rīcībā nodeva četrarpus stāvus ļoti bēdīgā stāvoklī esošajā EDMS internāta ēkā. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu, esošās telpas bija būtiski jāpārveido, jo nelielās (18 m2)istabiņas klašu vajadzībām bija
pilnībā nepiemērotas. Apzinoties tā laika smago ekonomisko situāciju (ritēja tikai ceturtais gads pēc Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanas), pēc J. Erenštreita iniciatīvas pašu spēkiem vien – ar skolotāju, audzēkņu, vecāku un sponsoru palīdzību – tika izveidotas mācību telpas, kabineti, bibliotēka, fonotēka, veikti paši nepieciešamākie kapitālie un kosmētiskie remontdarbi, sakārtota sanitāri higiēniskā sistēma, labiekārtota dienesta viesnīca, kā arī sarūpēts mūzikas apmācības tehniskais nodrošinājums – instrumenti un skaņu aparatūra.
1997. gadā skolotāji kopā ar audzēkņu vecākiem nodibināja Rīgas Doma kora skolas Atbalsta biedrību. Vēlākajos gados jau ar RDKS Atbalsta biedrības palīdzību tika piesaistīti sponsori un sameklēti līdzekļi diriģentu centra, mājturības un darbmācības kabinetu izveidei; datorklases, ķīmijas – fizikas kabineta, vēstures – ģeogrāfijas kabineta, ēdnīcas, virtuves, kancelejas un skolotāju istabas labiekārtošanai; koridoru grīdas segumu, iekšējo un ārējo trepju atjaunošanai; telpu izveidošanai džezam; garderobes skapīšu ierīkošanai; tualešu un pārejas uz EDMV remontdarbu veikšanai; skolas apkārtnes sakopšanai.
Līdz pat šai dienai RDKS tiek nepārtraukti pilnveidota un attīstīta.
Foto no Aivara Krastiņa arhīva