14. un 15. aprīlī pie mūsu vidusskolas jauktā kora viesojās kamerkoris no Losaltosas pilsētas Kalifornijā (ASV). Jaunieši kopīgi sniedza koncertu Rīgas Domā 14. aprīļa vakarā. Pēc koncerta 17 mūsu vidusskolas jaunieši uzņēma 27 amerikāņus savās mājās, bet nākamajā dienā kopā devās ekskursijās pa Rīgu. Ekskursijas finālā ASV jaunieši kopā ar dažiem latviešu kolēģiem devās uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku izbaudīt ainavas un pārbaudīt akustiku. Te apkopotas dažas atsauksmes par aizvadīto sadraudzību.
Jana Kosenko (III kurss)
Lai gan koncertu neizdevās pilnībā izbaudīt noguruma dēļ, manuprāt, tas bija interesants. Ļoti patika dziedāt kopkorī, par spīti tam, ka skanējums nebija tik kvalitatīvs, kā gribētos. Ļoti neparasti, bet vērtīgi bija muzicēt nepazīstama diriģenta vadībā. Kā jau visiem šādiem projektiem, ļoti liels ieguvums bija jauni kontakti, kas noderēs arī turpmāk. Galu galā, manuprāt, viss izdevās, un tas ir galvenais. Prieks, ka viss tika laicīgi izdomāts un noorganizēts, un šķiet, ka arī viesiem viss ļoti patika. Būtu forši ja arī mūsu mācību korim būtu iespēja aizbraukt pamuzicēt svešumā, jo tas ir pavisam kas cits.
Nora Žeigure (IV kurss)
Uzņemot ārzemju viesus, vienmēr var iepazīt citu kultūru īpatnības, tradīcijas, valodu un dzīvesveidu atšķirības. Prasme atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes un dzīvesvietas, ir ļoti svarīga. Manuprāt, lielākais ieguvums no šāda veida pasākumiem noteikti ir redzesloka paplašināšana, Lai arī šķiet, ka 21. gadsimtā globalizācija uzņem apgriezienus un informācijas apmaiņa notiek gandrīz vai gaismas ātrumā, starp koriem bija jūtamas kulturālās atšķirības. Koris un tā vadītājs atšķīrās no mums radniecīgajiem Rietumeiropas koriem ne tikai ar vokālo un diriģenta tehniku, bet arī ar mūzikas interpretāciju. Bija interesanti vērot, kā, piemēram, F. Šūberta mūziku uztver vienas no mūsdienu ekonomiski un politiski ietekmīgākās kapitālisma valsts iedzīvotāji. Man bija prieks par to, ka koncertu apmeklēja vairāk skatītāju, nekā pagājušā gada sadraudzības koncertā. Ceru, ka tas tā turpināsies arī nākamos gadus. Koncerta programma, manuprāt, bija piemērota, veiksmīgi bija iekļauts skaņdarbs slaveno Rīgas Doma ērģeļu izpildījumā starp koru priekšnesumiem. Tomēr šoreiz neredzēju pamatu Šūberta mesas atskaņojumam. Manuprāt, tas nebija rūpīgi iestudēts un ar konkrētu mērķi un ideju iekļauts programmā. Šis skaņdarbs likās lieks un neatklāja koru skanējumu tā labākajā formā. Kopumā koncerts bija skaists, varēja just katra kora ieguldīto darbu priekšnesumos. Main street singers Doma baznīcā spēja radīt īpašu, mums nepierastu gaisotni un par to esmu pateicīga sadraudzības koncerta organizatoriem. Šo tradīciju noteikti vajag turpināt! Šādi sadraudzības koncerti jaunajiem mūziķiem, pedagogiem un klausītājiem spēj sniegt daudz vairāk, nekā, piemēram, pāris lekcijas par mūsdienu koru kultūru. Ikvienam ir pastāvīgi jāattīsta un jāpilnveido savas zināšanas, darbojoties mūzikas vidē, tas ir vienīgais ceļš uz kvalitāti mākslā vai citās jomās. Personīgi man koncerts bija īpašs ar nebijušām sajūtām, ko guvu, diriģējot mācību kori. Dziedātāji bija īpaši atsaucīgi un sniegums, ko deva koris bija ļoti kvalitatīvs par spīti tam, ka ģenerālmēģinājums bija neveiksmīgs. Koncertā dziedātāji bija muzikāli, žestam atsaucīgi un profesionāli. Pēc koncerta biju pateicīga, ka man dota iespēja sadarboties ar tik talantīgiem un atsaucīgiem jauniešiem. Šādu mirkļu dēļ, manī aug pārliecība, ka diriģenta darbs, lai arī reizēm grūts un atbildīgs, spēj radīt neaprakstāmas gandarījuma un pat laimes sajūtas.
Krista Lubiņa ( I kurss)
Tā kā manas zināšanas par amerikāņu kultūru, tradīcijām, īpatnībām un pašas valodas zināšanas nav diez ko spožas, šāda veida projekts nāca tieši laikā. Otrdienu diemžēl nepavadīju kopā ar visiem, tāpēc arī gūtā pieredze un iespaidi ir salīdzinoši mazi, bet tas, ko ieguvu, ir vērtīgi. Ļoti neparasti, bet interesanti ir stāvēt divu koru veidotā kopkorī, kurā katram korim ir krasi atšķirīga vokālā tehnika. Amerikāņu izteiktais vibrato kora dziesmā Pūt, vējiņi izklausījās īpatnēji un neierasti, pat brīžiem amizanti, taču Amazing Grace – īsti viņu stilā, bet nedaudz komisks un stīvs izpildījums no mūsu puses. Lai nu kā, esmu priecīga par šādu iespēju – piedalīties sadraudzības koncertā. Kaut arī patiesu baudījumu tas nesniedza, prieks par iegūto pieredzi un kontaktiem.
Paula Ansonska (II kurss)
Koncerts ar amerikāņiem Rīgas Domā bija lieliska iespēja palūkoties uz pavisam atšķirīga kora vokālo un skatuves kultūru. Par spīti tam, ka vokālais sniegums no viņu puses nebija tik izcils, kā gaidījām, viņi bija ļoti atraisīti un atvērti, ļoti uzticējās diriģentam, komunicēja ar acu skatieniem savā starpā. Domāju, ka arī turpmāk mums vajadzētu veidot šāda tipa sadraudzības pasākumus, bet ilgākā laika posmā, jo šoreiz atvēlētā diena bija par maz, lai tā pa īstam iepazītu viņus, vairāk samēģinātu kopā. Kas to lai zina, varbūt kādreiz pat dosimies tādā pašā koncertturnejā kā viņi, kurā mums būs iespēja būt kā viesiem.
Rūta Olekša (I kurss)
Koncerts bija ļoti interesants. Šis bija jau trešais amerikāņu koris, ko esmu uzņēmusi, tāpēc viss, kas mani pārsteidza, bija viņu kopējā vokālā tehnika – operiskums, izteiktais vibrato. Iespaidu atstāja arī patīkamais kopējais vizuālais izskats, tērpi. Man ļoti patika cilvēki, kurus es pie sevis uzņēmu mājās – divas dvīnes, kuras dāvanā atstāja grāmatu. Vienīgais, kas šajās dienās pietrūka – brīvais laiks, kurā vēl vairāk socializēties un sadraudzēties ar viesiem. Manuprāt, ļoti liels ieguvums ir kontakti, kuri tika iegūti šo divu dienu laikā. Domāju, ka tradīcija jāturpina. Piemēram, nākamreiz mēs varētu doties ciemos pie viņiem, vai satikties kādā citā pasākumā, kurā jau būtu iesaistīti vairāki kori no dažādām pasaules valstīm.