Ziemassvētku priekšvakarā…
Šī nebūs recenzija, bet kāda Ziemassvētku vecīša gaiša prieka un gandarījuma vēsts par dzirdēto un redzēto Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 20. decembra vakarā un ne tikai… Savas aizņemtības dēļ, un to es saku godīgi, pabiju tikai otrajā koncertā.
“Tik daudz labu bērnu, ka viens koncerts pārvērstos par četrdaļīgu maratonu…”
Tad nu īsi. Rīgas Doma kora skolas divu pamatkoru atzītiem amata meistariem piepulcējies jauniņš, vēl nesenais māceklis Jurģis Cābulis, liekot vidusskolas jauktajam korim uzdzirkstīt profesionāli izkoptā priekšnesumā. Ar mūsu pašu skolā uzaugušu komponistu Jēkaba Jančevska un Kristapa Šoriņa (viņš arī viens no skolas himnas autoriem) dziesmām. Mani iejūsmoja 3. klases audzēkņa Eduarda Jansona “eņģeļa” balss. Ja šādu skanējumu pareizinātu ar 30? Kā vokālie, tā instrumentālie numuri liecināja, ka par jauno talantu izaugsmi rūpējas prasmīgi meistari – skolotāji. Mums netrūkst arī labu koncertmeistaru. RDKS pamatoti lepojas ar džeza nodaļas panākumiem. Viss notiek, viss turpinās. Kaut tikai kādam paštīksmināšanās bacilis nepieliptu. Skolas visjaunākais potzars – mūziklu dziedātāju programa un gospeļkoris ir pietiekami dzīvelīgs, radošs jaunu, labi izglītotu pedagogu lolojums. Koncerta izskaņa padevās vērienīgi spoža – Latvijas koru dižskolas cienīga!
Kas ir NMV?
Kas to vēl nezina, tie paši vainīgi… Tomēr nezinīšiem došu atslēdziņu. Tās pašas Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva tālajā galā aplūkojama izstāde “Rožu pavasaris” – Jaņa Rozentāla Mākslas skolas pedagogu mākslas darbu izstāde. Patiess mākslas brīnums, kas jāredz. Daudzi šajā vakarā piedzīvoja divus brīnumus: vienu – skaņu gleznās, otru – gleznu izstādē. Tā mana atbilde jautājumam.
Gaišus Ziemassvētkus vēlot,
Jānis Erenštreits
