Rīgas Domā skanēs Imanta Ramiņa 80. jubilejai veltīts koncerts “Spēka dziesmas”
Piektdien, 20. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Domā izskanēs komponista Imanta Ramiņa 80. jubilejai veltīts koncerts “Spēka dziesmas”. Koncertā uzstāsies soprāns Jolanta Strikaite, ērģelniece Kristīne Adamaite un Rīgas Doma meiteņu koris TIARA diriģentes Airas Birziņas vadībā.
Koncerta programmas kodols būs Kanādā dzīvojošā latviešu komponista Imanta Ramiņa mūzika – skanēs “Missa brevis” (1989) soprānam, korim un ērģelēm, kas ir viens no autora izvērstākajiem un nozīmīgākajiem darbiem. Šo mesu pats komponists 2006. gadā diriģējis vienā no pasaulē pazīstamākajām koncertzālēm – Kārnegī zālē, Ņujorkā. Koncertā skanēs arī motete “Ave verum corpus” (pirmā versija – 1973, versija bērnu korim – 1992), kas tapusi kā komponista veltījums mātei Almai Ramiņai. Tiks atskaņota “Prelūdija” ērģelēm (1992) un divas daļas no vokālās kamermūzikas cikla “Of Mothers and Children” (”Par mātēm un bērniem”, 1993). Programmā līdzās I. Ramiņa mūzikai klausītājiem būs iespēja dzirdēt latviešu komponistu ērģeļmūziku – Pētera Vaska skaņdarbu Canto di forza (2006), kas pirmajā versijā komponēts 12 čelliem, kā arī trīs daļas no Renātes Stivriņas cikla “Astoņas kalna svētības” (2009).
Diriģente Aira Birziņa par gaidāmo koncertu saka: “Ar lielu prieku korī iestudējam Imanta Ramiņa “Missa brevis”, kas tiek pielīdzināta pasaules mūzikā augsti vērtētajai Bendžamina Britena “Missa brevis” bērnu korim. I. Ramiņa mesu raksturo dziļš saturiskais vēstījums, spilgtas gavilējošās epizodes, skaistas melodijas, negaidītas modulācijas, kora un solistes muzikāla saruna, divu koru un polifonijas elementu klātesamība.”
Ērģelniece Kristīne Adamaite atzīst: “Mūsu progammas devīzei labi derētu paradoksālais teksts no Pāvila 2. vēstules korintiešiem (12:9,10): “Un Kungs man sacīja: tev pietiek ar manu žēlastību, jo mans spēks top pilnīgs nespēkā. – Tādēļ es vislabprātāk lielīšos ar savu vājumu, lai Kristus spēks manī varētu iemājot. Tādēļ labprāt esmu nespēkā, pazemojumos, trūkumā, vajāšanās un spaidos Kristus dēļ. Vienmēr, kad esmu nespēkā, es esmu stiprs”.” Viņa turpina: “Tādā gaisotnē svinēsim Imanta Ramiņa mūziku kopā ar diviem dažādu paaudžu latviešu skaņražiem, kuru valodā esam sadzirdējuši savstarpēji radniecīgas saites.”
Komponists, diriģents, vijolnieks, pedagogs un dabas zinātnieks Imants Kārlis Ramiņš dzimis 1943. gada 18. septembrī Ventspilī. Nepilna gada vecumā kopā ar māti un trim vecākajām māsām devies bēgļu gaitās, drīz ģimenei pievienojies arī tēvs. Pēc četriem Vācijā pavadītiem gadiem ģimene pārcēlusies uz Kanādu. Tur Imants Ramiņš studējis vijoļspēli Toronto Karaliskajā konservatorijā, mācījies kompozīciju pie trimdas latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa, ieguvis ARCT diplomu un līdztekus noslēdzis vispārizglītojošo priekšmetu kursu Džārvisa (Jarvis) vidusskolā. Pēc tam studējis pedagoģiju Toronto universitātē, iegūstot bakalaura grādu mūzikā. No 1966. līdz 1968. gadam papildinājis zināšanas kompozīcijā, diriģēšanā un vijoļspēlē Zalcburgas Mūzikas un teātra akadēmijā Mozarteum un spēlējis orķestrī Camerata Academica, piedaloties koncertturnejās un skaņuplašu ierakstos. Pēc mūzikas studijām Zalcburgā atgriezies Kanādā, kur dibinājis vairākus korus un orķestrus, darbojies kā diriģents un pedagogs. Imants Ramiņš ir Kārļa Gopera fonda laureāts (2005), viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (2007), Okenegenas Mūzikas balva (2011) un Kanādas ordenis (Order of Canada, 2019), kas ir viens no augstākajiem Kanādas apbalvojumiem.
Savu talantu un kompozīcijas meistarību I. Ramiņš apliecinājis plašā žanru diapazonā: no korāļa līdz psalmu simfonijai, no solo un kora dziesmas līdz operai. Aptuveni 200 skaņdarbu klāstu veido gan miniatūras un simfoniskās partitūras, gan instrumentālā un vokālā kamermūzika. Nozīmīga daiļrades daļa ir tieši kormūzika. Intervijā muzikoloģei Lienei Jakovļevai žurnāla “Mūzikas Saule” 2012. gada rudens laidienā pats komponists atzinis: “Mans instruments ir vijole, bet mana mīlestība – balss.” Pirms pieciem gadiem, 2018. gadā, Latvijā pirmuzvedumu piedzīvoja I. Ramiņa opera “Lakstīgala”, kurā galvenās lomas atveidoja Rīgas Doma meiteņu koris TIARA un divas balerīnas. Māras Ķimeles režijā tika iedzīvināta pasaulslavenā dāņu rakstnieka H. K. Andersena tāda paša nosaukuma pasaka. Opera “Lakstīgala” nopelnīja augstu atzinību Latvijas profesionālās mūzikas vidē un tika nominēta “Lielajai mūzikas balvai 2018” kategorijā “Gada uzvedums”.
Koncerts “Spēka dziesmas” noritēs Rīgas Doma organizētā Latviešu mūzikas festivāla “Latvijas rudens 2023” ietvaros. Festivāla norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Radio un Latvijas Radio 3 “Klasika”.
Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/130400 un Rīgas Doma kasē.